Ķīnas ekonomistus pēdējā laikā mulsina demogrāfiska mīkla. No vienas puses, dzīves ilgums ir palielinājies. No otras puses, novecošana palielina darbaspēka trūkuma rēgu, kad ekonomika mēģina atbrīvoties no COVID ietekmes, kā arī neskaitāmiem citiem vietējiem un ārvalstu pretvējiem, lai stabilizētu izaugsmi un turpinātu patēriņa palielināšanu un augstas kvalitātes attīstību.
Lai nodrošinātu novecošanu un "dziļu novecošanos", tas ir, 14 procenti iedzīvotāju, kas ir 65 gadus veci vai vecāki, nekaitē izaugsmei, bet gan veicina to, eksperti koncentrējas uz to, lai grūtības pārvērstu par iespēju.
Tādējādi tiek mēģināts izmantot vairāku miljardu dolāru potenciālu pensiju un bagātības pārvaldīšanas produktos gados vecākiem cilvēkiem, radot cerības, ka tas galu galā novedīs pie resursu, tostarp cilvēkresursu, novatoriskas izmantošanas un atbalstīs ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.
No vispārējā viedokļa pieaugošais dzīves ilgums liecina par medicīnisko pakalpojumu uzlabošanos, pārtikas nekaitīgumu, dzīves kvalitāti un fizisko vingrinājumu izplatību.
Ķīna tagad ieņem augstāku vietu starp valstīm ar vidējiem ienākumiem galveno veselības rādītāju ziņā, sacīja komisijas Plānošanas un informācijas departamenta direktors Mao Qun'an. Tomēr Ķīnā ilgāks dzīves ilgums sakrīt ar novecošanu un dziļu novecošanu.
Valsts statistikas biroja janvāra beigās publiskotie dati liecina, ka cilvēki vecumā no 60 gadiem veidoja 18,9 procentus jeb aptuveni 267 miljonus no Ķīnas iedzīvotājiem (1,413 miljardi 2021. gada beigās). 65 gadus veci un vecāki cilvēki pagājušā gada beigās veidoja 14,2 procentus jeb vairāk nekā 200 miljonus iedzīvotāju.